Par zāli!

Pagājušajā nedēļā pavisam klusi Rīgas domē no izskatīšanas tika noņemts jautājums par atļauju sēdēt centra parku zālājos. Neskatoties uz to, ka pagājušajā vasarā bija mēnesi ilgs eksperiments, pēc kura atzina, ka sēdēšana zālājā nenodara tam nekādu kaitējumu, kā arī rīdzinieki nav nekulturāli un netīrīgi. Pats Rīgas domes priekšsēdētājs tikai mēnesi atpakaļ ziņoja, ka jāļauj sēdēt. Kad nonāk līdz darīšanai, atkal nekā!

Atkritumu šķirošana Rīgā – joprojām tikai vārdos, ne darbos

Lielākai daļai rīdzinieku vārdu salikums „atkritumu šķirošana” noteikti ir pazīstams. Cik daudz par to nav runāts! Cik daudz uz rīdzinieki ir mudināti, cik daudz tā ir popularizēta un tā tālāk un tālāk! Varam tikai iedomāties kādas ievērojamas naudas summas ir tērētas reklāmistiem, sociālām kampaņām un akcijām, lai mudinātu ikvienu, jaunu un vecu, uz „atkritumu šķirošanu”.

Kazaki-razboiņiki, tautas bumba un 12 puļķīši

Ir viena laba lieta pēdējos gados – arvien vairāk un vairāk pie daudzīvokļumājām var redzēt jaunus rotaļu laukumus bērniem. Sevišķi pie jaunajām mājām, katrs būvnieks cenšas ierīkot labu, skaistu rotaļu laukumu mazajiem. Tendence patiešām ir laba. Gribētos gan, lai vecie, vēl padomju laikos izveidotie laukumi tiktu renovēti ātrākos tempos, bet visu uzreiz jau nevar pagūt. Šajā kontekstā ir viena lieta, kas ir diskusijas vērta, turklāt attīstības virzieni ir iespējami vairāki. Stāsts ir par pusaudžu un jauniešu  iespējām netālu no savas dzīvesvietas pavadīt brīvo laiku.

Kāpēc Rīgas mēram vajag sekretāres naktī?

Ik pa laikam kāds žurnālists kā piemēru Rīgas domes uzpūstajai birokrātijai min Rīgas domes priekšsēdētāja piecas sekretāres. Visiem vienmēr ir bijusi mīkla, kāpēc tik daudz sekretāru un ko viņas visas dara?

Partijas video

Partijas jaunie reklamas klipi:

Kopīgais pirmais klips. Komentāri diez vai ir vajadzīgi.

Mūsu Rīgas bēdīgā eksotika – cilvēks ratiņkrēslā uz ielas

Arī mana vīra darba gaitas ekonomiskās krīzes apstākļos, aizvedušas uz kaimiņu valsti – Zviedriju, tādēļ pēdējā laikā bieži sanāk tur viesoties. Ja neskaita cilvēku pozitīvo attieksmi pret dzīvi kopumā, ir viena lieta, kas mani ļoti patīkami pārsteidza.

Runa ir par cilvēkiem ar invaliditāti, cilvēkiem ratiņkrēslos, veciem cilvēkiem ar stumjamajiem ratiņiem – daudz un visur.

Gājējiem 7 sekundes, mašīnām – 45

Aizskaiti līdz septiņi. Tieši tik laika Tev ir dots, lai šķērsotu ielu ar trīs joslām. Kur tas ir? Tieši pašā Rīgas centrā – pie Latvijas Universitātes, šķērsojot Merķeļa ielu. Tas pats arī Raiņa bulvāra pusē, tikai tur ir divas joslas.

Gružu nezūdamības likums

18.aprīlī piedalījos Lielajā talkā – sakopām Bābelīša ezera apkārtni.

Šorīt ieraudzīju bildes, kas šajā vietā uzņemtas tagad, izskatās briesmīgi. Intereses pēc aizbraucu apskatīties – vai tiešām tā varētu būt – mēs taču savācām trīs milzīgus konteinerus ar atkritumiem! Ezera krasts pēc talkas bija skaists un tīrs. Tuvējo mežu arī sakopām.

Kad ieraudzīju to vietu šodien, sašutums mijās ar jautājumu – kā ir iespējams, ka desmit dienas pēc talkas ezera krasts izskatās tāpat kā pirms tam? Vai cilvēki gluži vienkārši grib dzīvot mēslos, vai tam ir arī kādi racionāli izskaidrojumi?