Ik pa laikam kāds žurnālists kā piemēru Rīgas domes uzpūstajai birokrātijai min Rīgas domes priekšsēdētāja piecas sekretāres. Visiem vienmēr ir bijusi mīkla, kāpēc tik daudz sekretāru un ko viņas visas dara?
Nepārprotiet – viņas visas ir cilvēcīgi jaukas būtnes un visas šajos amatos strādā jau kādus gadus 8-10. Šis laiks viņām ir devis pieredzi, ļāvis iepazīt gandrīz vai visus domes darbiniekus, amatpersonas, iestāžu vadītājus. Kad jaunievēlētais domes priekšsēdētājs ienāk savā jaunajā kabinetā, viņas ir tās, kuras var atbildēt uz jebkuru organizatorisku jautājumu. Pie tam – viņas ir pieejamas 24 stundas diennaktī! Neapšaubāmi šī ir viņu lielā priekšrocība un viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc visi domes priekšsēdētāji „iekrīt” un nav gatavi uzreiz atteikties no šīs „ekstras”. Cilvēcīgi saprotami, jo tu kļūsti par domes priekšsēdētāju tieši ar to brīdi, kad deputāti ir nospieduši podziņu. Tieši tajā brīdī tev ir jābūt pirmajam starp līdzīgajiem un jāspēj vadīt sarežģītu un lielu administratīvu organismu, kas pārvalda Rīgu.
Tātad, pirmkārt – kāpēc viņas ir piecas? – Tāpēc, ka viņas strādā diennakts režīmā, un katra no viņām vienu diennakti stādā, bet trīs diennaktis atpūšas. Vienā mēnesī tātad strādāt sanāk 7-8 diennaktis. Ikdienā strādā četras sekretāres, savukārt piektā strādā tikai tad, kad kāda no pārējām sekretārēm ir atvaļinājumā vai slima. Par nakts darbu, protams, algu maksā dubultā.
Kādi ir viņu pienākumi? Pa dienu parasts sekretāres darbs. Problēma tikai tā, ka, strādājot reizi četrās dienās, nav iespējams nodrošināt normālu darba pēctecību. Taču, ko viņas dara naktī, kad neviens cits domē nestrādā? Īsi sakot- atbild uz telefona zvaniem. Kas ir tie, kas zvana uz domi naktī? Ja jums mājās naktī saplīst ūdensvads vai arī ir izcēlies ugunsgrēks, jūs zvanāt Valsts ugundzēsības un glābšanas dienestam. Ja kaimiņš pārāk skaļi trokšņo vai ir kādas citas nekārtības, jūs zvanāt policijai. Bet… ir iespēja par šīm likstām zvanīt arī Rīgas mēra sekretārei. Ne jau nu viņa skries jums palīdzēt nodzēst ugunsgrēku vai nomierināt satrakojošos kaimiņu, bet vienkārši pāradresēs jūs pie ugunsdzēsējiem vai pie policistiem. Ja zvanītājs būs kāds domē strādājošais vai arī domnieks, tad, visticamāk, arī pēc tam noskaidros, vai problēma atrisināta. Ja būs notikusi kāda nopietnāka ķibele – painformēs par to mēru no rīta vai ārkārtas gadījumos arī naktī.
Redziet, izklausās jau nopietni. Tikai padomājiet paši, vai jūs paši zinājāt, ka ir tāds numurs, uz kuru zvanīt, ja kaut kas Rīgā atgadījies? Es nezināju. Tā kā runa ir par pāris zvaniem naktī, no kuriem tad daļa tādi, kas sajaukuši numuru, zvanot picas piegādātājiem vai vienkārši cilvēki, kuriem „nenāk miegs un gribas aprunāties”. Problēmās nonākušie parasti tomēr zvana policijai, ugunsdzēsējiem vai Rīgas ūdenim „pa taisno”.
Protams, rodas jautājums – vai Rīgas mēram patiešām ir nepieciešamas piecas sekretāres, kas strādā caurām diennaktīm? Mana atbilde – piedodiet, bet – nē. Rīgas mērs, tāpat kā visi citi priekšnieki, var iztikt ar vienu sekretāri.
vai Tev kā Aksenoka biroja vadītājai nebija iespējams šo lietu jau laicīgi pārorganizēt?
Es biju iesniegusi reorganizācijas projektu, lai tiešām atstātu vienu sekretāri, bet triks tāds, ka šis jautājums bija jālemj domei. Finanšu komitejā Ārgalis iebilda pret šo projektu un Aivaram nepietika drosmes projektu tik un ta virzīt. Tas bija jau posmā, kad tautinieki iebilda pret visu, ko mēs rosinajām, jo sākotnēji bija jāpārliecina Aivaru par to, ka tas patiešām ir vajadzīgs.