Pagājušajā nedēļā pavisam klusi Rīgas domē no izskatīšanas tika noņemts jautājums par atļauju sēdēt centra parku zālājos. Neskatoties uz to, ka pagājušajā vasarā bija mēnesi ilgs eksperiments, pēc kura atzina, ka sēdēšana zālājā nenodara tam nekādu kaitējumu, kā arī rīdzinieki nav nekulturāli un netīrīgi. Pats Rīgas domes priekšsēdētājs tikai mēnesi atpakaļ ziņoja, ka jāļauj sēdēt. Kad nonāk līdz darīšanai, atkal nekā!
Pasakiet, lūdzu, cik ilgi cilvēkiem jācīnās ar Rīgas rātskungu un dāmu viedokli, ka viņi ir tie, kuri pateiks – zosis, pīles te var staigāt, bet bērni ne? Pasakiet man, lūdzu, kāpēc citās Eiropas valstīs var uzlikt zālāju, kurš neizmīņājas un uz kura var mierīgi sēdēt gan bērni, gan studenti, gan pieaugušie, gan tūristi? Pasakiet, lūdzu, kāpēc Rīgas parki jāuztver kā muzejs, pa kuru izvadāt ārvalstu delegācijas?
Jautājums atkal nodots Vides komitejai, kura diemžēl satraucas tikai par bebru un sienāžu labsajūtu, bet aizmirst, ka šajā vidē dzīvojam arī mēs un mūsu viesi!
Drūts jautājums
)
tb grūts